એક વાર, બસ એક વાર, અંતરમાં જો આ વાત ઊતરી જાય
છે પ્રભુ તો આપણા ને છીએ આપણે પ્રભુના
વાત આ જો હૃદયમાં ઘૂંટાઈ જાય, વાત આ જો અંતરમાં ઊતરી જાય
એકલતાનાં બધાં દ્વાર બંધ થઈ જાય, એકલાપણું ખતમ થઈ જાય
આખું જગ છે પરેશાન આ વાતથી, તોય સાચી સમજ ના સમજાય
વધતા વધતા ઉંમર દરેકના ચહેરા પર, બસ એકલતાનાં દર્શન થાય
કોઈ ગોતે સાથી, કોઈ મિત્રો, કોઈ સંબંધ બાંધવા આકુળવ્યાકુળ થાય
ના આવતા કોઈ પાસે, ના મળતા મન ચાહા સંબંધ, હાલત આ થાય
લાચારી ને બેબસી લઈ જાય પ્રભુ પાસે, પણ પ્રેમ એનો ના ચાહે
જીવનમાંથી એમનાં દુઃખદર્દ ને સંતાપોનો ના રે અંત થાય
સત્ય તોય ના સમજાય, સત્ય તોય ના અપનાવાય
માયાનો જીવ માયા ને માયામાં, રખડતો ને રખડતો રહી જાય
- સંત શ્રી અલ્પા મા
ēka vāra, basa ēka vāra, aṁtaramāṁ jō ā vāta ūtarī jāya
chē prabhu tō āpaṇā nē chīē āpaṇē prabhunā
vāta ā jō hr̥dayamāṁ ghūṁṭāī jāya, vāta ā jō aṁtaramāṁ ūtarī jāya
ēkalatānāṁ badhāṁ dvāra baṁdha thaī jāya, ēkalāpaṇuṁ khatama thaī jāya
ākhuṁ jaga chē parēśāna ā vātathī, tōya sācī samaja nā samajāya
vadhatā vadhatā uṁmara darēkanā cahērā para, basa ēkalatānāṁ darśana thāya
kōī gōtē sāthī, kōī mitrō, kōī saṁbaṁdha bāṁdhavā ākulavyākula thāya
nā āvatā kōī pāsē, nā malatā mana cāhā saṁbaṁdha, hālata ā thāya
lācārī nē bēbasī laī jāya prabhu pāsē, paṇa prēma ēnō nā cāhē
jīvanamāṁthī ēmanāṁ duḥkhadarda nē saṁtāpōnō nā rē aṁta thāya
satya tōya nā samajāya, satya tōya nā apanāvāya
māyānō jīva māyā nē māyāmāṁ, rakhaḍatō nē rakhaḍatō rahī jāya
|