નથી કોઈ તારું, નથી કોઈ મારું, છોડીને હવે તમે તારા-મારાની જંજાળ
ઊતરીને અંતરમાં ઊંડા હવે ખોલોને, તમે તમારા અંતરનાં રે દ્વાર
રાહ જોઈ ઊભા છીએ અમે ક્યારથી, આવવાને તો તમારી પાસ
કહી છે આ વાત પહેલાં પણ તમને, પાછું ધ્યાન દોરાવીએ તમારું આજ
સમય સરકી રહ્યો છે હાથમાંથી, હવે જોવડાવો ના વધારે વાર
જોયા વ્યવહાર લોકોના તમે, જોયા માયાના ખેલ એમાં ભૂલ્યા કેમ તમારો ખેલ
રાગદ્વેષમાંથી નીકળો બહાર હવે તમે, ના લગાડો હવે તમે વધારે વાર
આકારો ને વિકારોમાં ખોવાનું છોડીને, કરી તમે મને દિલથી રે યાદ
ઊતરતા અંતરમાં રે ઊંડા, ખૂલતાં જાશે વિશાળતા ને વ્યાપક્તાનાં દ્વાર
ભૂલી જાશો રે તમે એમાં નિજભાન, રહેશે ત્યાં અસ્તિત્વ અમારું, રહેશે ના બીજું કાંઈ
ખતમ થઈ જાશે રે બધા માયાના ખેલ, થઈ જાશે ત્યાં આપણું મિલન
વાલા મારા લગાડો ના હવે વધારે દેર, કે ખોલોને અંતરનાં દ્વાર
- સંત શ્રી અલ્પા મા
nathī kōī tāruṁ, nathī kōī māruṁ, chōḍīnē havē tamē tārā-mārānī jaṁjāla
ūtarīnē aṁtaramāṁ ūṁḍā havē khōlōnē, tamē tamārā aṁtaranāṁ rē dvāra
rāha jōī ūbhā chīē amē kyārathī, āvavānē tō tamārī pāsa
kahī chē ā vāta pahēlāṁ paṇa tamanē, pāchuṁ dhyāna dōrāvīē tamāruṁ āja
samaya sarakī rahyō chē hāthamāṁthī, havē jōvaḍāvō nā vadhārē vāra
jōyā vyavahāra lōkōnā tamē, jōyā māyānā khēla ēmāṁ bhūlyā kēma tamārō khēla
rāgadvēṣamāṁthī nīkalō bahāra havē tamē, nā lagāḍō havē tamē vadhārē vāra
ākārō nē vikārōmāṁ khōvānuṁ chōḍīnē, karī tamē manē dilathī rē yāda
ūtaratā aṁtaramāṁ rē ūṁḍā, khūlatāṁ jāśē viśālatā nē vyāpaktānāṁ dvāra
bhūlī jāśō rē tamē ēmāṁ nijabhāna, rahēśē tyāṁ astitva amāruṁ, rahēśē nā bījuṁ kāṁī
khatama thaī jāśē rē badhā māyānā khēla, thaī jāśē tyāṁ āpaṇuṁ milana
vālā mārā lagāḍō nā havē vadhārē dēra, kē khōlōnē aṁtaranāṁ dvāra
|