જીવનના અનેક રંગોમાં, હું તો રંગાતો ને રંગાતો રે ગયો
થયું એમાં શું, કે હું મારી ઓળખ એમાં ભૂલી ગયો
સાચી ઓળખની યાદો હું ભૂલી ગયો, ઓળખ એમ નવી ઊભી કરી બેઠો
રંગાવા છતાં, હરેક રંગમાં ના હું રંગાયો, તોયે બધા રંગોથી હું રંગાઈ ગયો
હર એક રંગ, અસર એની મારા પર છોડી ગયા
ક્યારેક હું તનથી તો ક્યારેક મનથી રંગાઈ ગયો
ક્યારેક આબાદી, તો ક્યારેક બરબાદીના પંથે, આગળ હું વધતો ગયો
આબાદીના ખ્વાબને હકીકતમાં સજાવવામાં, હું બરબાદ ને બરબાદ થતો ગયો
હતી કમી આમ પણ સુંદરતાની એમાં, વધારે ને વધારે કદરૂપો બની ગયો
તોય રંગોના આકર્ષણમાં, હું ખેંચાતો ને ખેંચાતો ગયો
રંગાવવું હતું જે રંગમાં, અંત સુધી એ રંગમાં ના રંગાઈ શક્યો
ગંદકીને અંગે પ્રેમથી લગાડતો રહ્યો
- સંત શ્રી અલ્પા મા
jīvananā anēka raṁgōmāṁ, huṁ tō raṁgātō nē raṁgātō rē gayō
thayuṁ ēmāṁ śuṁ, kē huṁ mārī ōlakha ēmāṁ bhūlī gayō
sācī ōlakhanī yādō huṁ bhūlī gayō, ōlakha ēma navī ūbhī karī bēṭhō
raṁgāvā chatāṁ, harēka raṁgamāṁ nā huṁ raṁgāyō, tōyē badhā raṁgōthī huṁ raṁgāī gayō
hara ēka raṁga, asara ēnī mārā para chōḍī gayā
kyārēka huṁ tanathī tō kyārēka manathī raṁgāī gayō
kyārēka ābādī, tō kyārēka barabādīnā paṁthē, āgala huṁ vadhatō gayō
ābādīnā khvābanē hakīkatamāṁ sajāvavāmāṁ, huṁ barabāda nē barabāda thatō gayō
hatī kamī āma paṇa suṁdaratānī ēmāṁ, vadhārē nē vadhārē kadarūpō banī gayō
tōya raṁgōnā ākarṣaṇamāṁ, huṁ khēṁcātō nē khēṁcātō gayō
raṁgāvavuṁ hatuṁ jē raṁgamāṁ, aṁta sudhī ē raṁgamāṁ nā raṁgāī śakyō
gaṁdakīnē aṁgē prēmathī lagāḍatō rahyō
|